Comments

  1. Vienu brīdi arī biju izdomājusi “patrenēt” to ūdens dzeršanu. Nu nē.. pliku ūdeni! Tas filtrējas vēl ātrāk nekā tēja. Kāda tad tur vēl strādāšana darbā, ja visu laiku (es atvainojos), jāskrien uz vēcē.

    1. Ja pareizi atceros, karkāde bija sarkana un skāba, vai ne? roiboos droši vien manā tējas plauktiņā vēl nav iekritusi 🙂
      Tātad vakaram iepirku jau divas no Forsman tea sveramajām: Eņģeļu glāsts – Kumelītes, ieva, virši, hibiskuss, zaļā Oolong, mežrozītes, āboli un passion fruit augļu eļļa; Mēnesnīcas sonāte – asinszāle, kaķa nags, pļavas pīpene, zaļā oolong, aplsīnkoka un ievas ziedlapas, citrusu eļļas.
      Abām rakstīts, ka nomierinošas. Dzersim, testēsim un tad jau redzēs kā būs 🙂

  2. Vispār jau tēja organismam skaitās kā ēdiens, arī sulas kuņģis uztver kā ēdienu. Jā protams šķidrums tas ir, bet nav tas pats, aks ūdens. Un ja ilgāku laiku dzer ūdenu, tad negribās uz VC tik bieži. Tāpat ar arbūziem, ja tos bieži ēd, neprasas skriet uz tualeti. 🙂 Ar alu starp citu ari ir tā! 🙂
    Bet visas piedevas kas pievienotas ūdenim – cukurs, citrons vai tā sula, izmērcētas tēja slapiņa s(jeb tēja) ir kā ēdiens kuņģiem! 🙂

      1. aha! kuņģim tāpat tas jāfiltrē, tāpēc tēju un kafiju tas uztver kā ēdienu. Tāpat kā zupas šķidrumu/buljonu. 🙂 Tikai tīru ūdeni bez piemaisījumiem tas uztver kā ūdeni.
        Tāpēc jau saka 2 l ūdens neatkarīgi no tā, cik tēju, kafiju vai sulu dzerat! 🙂

        1. Nu tā. Par to tēju. Uztura speciāliste apgalvo, ka tēja esot pielīdzināma ūdenim, šķidruma uzņemšanas ziņā. Zupa gan nē. Par kafiju solīja vēlāk atsevišķi parunāt 🙂
          Tad nu turpinu dzert savas tējiņas mierīgu sirdi.

Comments are closed.