Pildam mājasdarbus /Alise Brīnumzemē/

Tā nu mājas darbs ir izpildīts un „Alise Brīnumzemē” noskatīta. Intereses pēc pameklēju atsauksmes par šo filmu. Saprotamu iemeslu dēļ mans viedoklis kārtējo reizi nesakrīt ar populārajiem viedokļiem. Bija lietas, kas patika, bija, kas nepatika.

Vizuālais. Vislieliskākais vizuālais noformējums, kāds manuprāt iespējams šī stāsta ekranizācijai. Par spīti tam, ka Mārtiņš Otto to nosauca  par tumšo un biedējošo Alisi, skatoties mājās tā nemaz nelikās ne tumša, ne biedējoša. Viss bija tieši tik krāsains, kontrastains un neiespējams, cik pats stāsts. Jā, gaidot pasakas ekranizāciju nez kādēļ šķiet, ka tēliem jābūt pūkainiem un mīlīgiem. Šeit viss vairak līdzinās fantasy, kur gribas visam pieskarties, pašai iejusties kādā no tēliem. Ja vēl kur būtu pieejama, labprāt noskatītos 3D versiju.

 Stāsts. Lūk šī daļa sagādāja gan vilšanos, gan smīniņu par acīmredzamu tīniskās publikas pievilināšanu. Vilšanās daļa bija tā, kur sapratu, ka, kā parasti, oriģinālais stāsts ir tikai garām skrējis. Šis tas atstāts, bet pārējais sagrozīts vai izmests. Labā ziņa – sagrozīts bija interesanti, jo ar oriģinālo Alisi 1:1 ilgstoši uzmanību nenoturēt – grāmatā, kā atceros, uzsvars bija nevis uz pasaules glābšanu, bet gan ceļojumu cauri pašai Brīnumzemei. Šis varētu būt stāsts Alise Brīnumzemē. Pēc 10 gadiem. Tomēr šķiet nekorekti, ka tas netiek norādīts jau filmas pieteikumā, jo skatītājam, kas sagaida oriģinālā darba atveidojumu būtu smaga vilšanās. Iespējams, ka tas arī ir cēlonis skatītāju negatīvo atsauksmju lielajam daudzumam. Iespējams, ka šo atsauksmju autori ir mazu bērnu vecāki, kas cerēja sagaidīt jauku multeni, jo tīniskajai publikas daļai šī filma varētu būt īsta medusmaize. Gan sākums, gan mūzika nedaudz atsauca atmiņā Hariju Poteru, kaut kāda gaisā sajūtama vēsma Bafiju pret vampīriem, un, protams, gabaliņš Nārnijas hroniku piedevas. Īsta laime šādu filmu cienītajiem, kas arī paši, dirnot pie tv, sapņo par varoņdarbiem, pasaules glābšanu, mītiskiem ieročiem un talismaniem.

 Aktieri. Vīīīīī 🙂 Džonijs Deps kārtējo reizi sevi pierāda kā ekrāna apburošāko frīku atveidotājs. Ne ko pielikt, ne atņemt. Gan jau kādam atkal nepatiktu principa pēc kam tāda māžošanās vajadzīga, BET! ir vajadzīga! Visticamāk bez Depa Cepurnieka saldā Baltā karaliene ar panaivo Alisi nespētu noturēt līdzsvaru pretī mīlestību alkstošās Sarkanās karalienes ļaunuma izpausmēm. Jāsaka, ka viņi abi arī ir patiesās zvaigznes, kamēr Alise kā blāvs fona rekvizīts.

 Ko lai saka kopsavilkumā? Kā veca šāda stila filmu mīlētāja, varu tikai silti ieteikt. Nesacerēties uz oriģinālo stāstu, bet izbaudīt to, kuru mums rāda.