Pildītās olas tiek gatavotas pēc viena principa – olas izvāra cietas, atdzesē, noloba, gareniski pārgriež uz pusēm. Dzeltenumus atdala, baltumus noliek malā. Dzeltenumus samīca ar dakšiņu. Vienkāršajā variantā pieliek nedaudz krējuma vai majonēzes, lai masa ir vijīga, nedaudz pēc konsistences atgādina svaigo sieru (krējumsieru), tāpat ar karoti uzputo, pieliek sāli un ar tējkaroti pilda olu pusītēs. Šāds vienkāršs pildījums ir labs tad, ja olas tiek dekorētas ar ko sāļu vai/un pikantu – ķilavas pusīti, marinētiem dārzeņiem, šķiņķa rozītēm.
Ja olas paredzētas kā “vērtība pati par sevi”, tad dekorējumam primārais tiešām ir izskats. Tam jābūt pieskaņotam garšai, vislabāk pieturēties pie principa, ka dekorēts tiek ar kādu no sastāvdaļām. Šādas “vērtīgās” olas gatavo pildījumam pievienojot blenderētu/smalki rīvētu pikantu sieru, žāvētu gaļu, kūpinātas zivis utt. tikpat labi tās var būt olīves, pesto, dažādi zaļumi – te der gandrīz jebkas, kas aizķēries ledusskapī 🙂
Klasiskajām pildītām olām ir vēl viena sastāvdaļa, kas gan dod labu garšu (ja neskopojamies un pērkam labu preci), gan padara pildījumu stingru – sviests. To dažas stundas patur istabas temperatūrā, lai kļūst mīksts, uzputo ar karoti. Tad pa karotei pievieno olu masu, naža galu asas sinepes.
Es, likvidējot kārtējo Lieldienu olu pārprodukciju, uztaisīju pa ātro un vienkāršo. Dzeltenumus samīcīju ar karoti skābā krējuma, klāt daži sakapāti lociņi, sāls, sinepes. Dekorēju ar mazsālīta laša rozītēm, citrona un lociņu gabaliem.
Šausmīgi gribās ēst 😀 tā pēkšņi. Paskatījos uz to bildi un vēders rūcoši izteica vēlmi notiesāt garnējumu.
Jā, es arī burkšķinos un testēju jauno “bezalkoholisko” sidru. Garša tāda, ka sīčiem točna garšos…