Vaniļa ir orhideju dzimtas auga vaniļas negatavas, fermentētas un kaltētas pākstis. Vaniļu dzimtene ir Brazīlija. Acteki vaniļu pievienoja šokolādes dzērienam, ko gatavoja no kakao pupiņām, medus, vaniļas, sarkanajiem pipariem un annato sēklām.16.gs. spāņu konkistadori atveda vaniļu uz Eiropu. Tā kā tā bija ļoti dārga to izmantoja tikai karaļnama virtuvē.
Vaniļas pākstis fermentētas iegūst brūni melnu krāsu un raksturīgo aromātu. Veikalos parasti nopērkamas ccaurspīdīgās stikla mēģenēs. Vienmēr ir japievērš uzmanība to kvalitātei – labas vaniļas pākstis būs mellnas, spīdīgas un “gaļīgas”. tās, kuras ir brūnas, izžuvušas nevajadzētu iegādāties, jo jau ir zaudējušas savu kvalitāti un faktiski vairs nevar būt izmantojamas. Galvenā, desertos izmantojamā daļa, ir sēklas un mīkstums. Pāksti gareniski pārgriež uz pusēm, ar nazi vai karotīti izkasa saturu un pievieno produktiem. Jāņem vērā, ka izmantojot vaniļas pāksti, gatavajā ēdienā būs redzami sīki melni punktiņi – sēkliņas. Vaniļas pākstis glabā slēgtos traukos vai traukos ar cukuru, kas arī iegūst vaniļas aromātu – tas ir dabiskais vaniļas cukurs. Šādi var izmantot arī izlietotās/tukšās pākstis. Tās peč izmantošanas noskalo, nožāvē un ieliek traukā ar cukuru (viena pāksts uz 200-400g cukura) un notur vismaz nedēļu. Viena ēdamkarote šāda cukura būs līdzvērtīga 1/4 tējkarotes vaniļas ekstrakta. No Latvijā nopērkamajiem vaniļas cukuriem dodu priekšroku “DanSukker” ražotajam, kas ir pūdercukura konsistencē, ar redzamām vaniļas sēkliņu daļām, ir ļoti aromātisks un pūderveida konsisteces dēļ ir ļoti viegli iejaucams un izmantojams jebkurā ēdienā.
Vaniļas ekstrakts Latvijā vēl nav tik populārs. Tas ir dzidri brūns škidrums tumšā pudelītē, kura aromātu salīdzinot ar pārējiem veidiem, varēt nosaukt par ļoti maigu un gaisīgu. Lietojot receptēs norādītajās devās, tas ir neuzbāzīgs aromāts – nepārmāc pārējo produktu dabīgo garšu. Vaniļas ekstraktu gatavo vaniļas pākstis nostādinot alkohola un ūdens šķīdumā, reizēm pievienojot cukuru. Pēc priekšrakstiem tam ir jābūt ar 35% alkohola saturu. Nevar lietot pie vārošiem šķidrumiem, jo alkohols ar daļu no armāta vienkārši izgaros. Pērkot vienmēr jāpārliecinās, ka uz pudelītes ir atzīme “Pure”, kas norāda, ka ekstrakts ir no tiešām dabīgām vaniļas pākstīm, ne tā aizvietotājproduktiem (vanilīna). Šobrīd cena veikalos par mazo pudelīti šķiet augsta, bet ņemot vērā, cik maz tas ir jāpievieno – noteikti atmaksājas iegādāties.
Vanilīns ir sintētiska viela – balts sīki kristālisks pulveris. Salīdzinot ar dabisko vaniļu, tā aromāts ir spēcīgāks- asāks. Sajaucot to ar parasto cukuru proporcijās 1:100 tiek iegūts mākslīgais vaniļas jeb vanilīna cukurs. (Uz paciņas tiek rakstīts „Vaniļas cukurs”, tomēr apskatot sastāvu tur ir redzams gan vanilīns, gan parastais cukurs).
Vaniļa sader kopā ar safrānu un kanēli, labi izceļ šokolādes garšu. Vaniļu pievieno konditorejas izstrādājumiem, saldējumam, dzērieniem un desertiem. Labi sader kopā ar saldajiem biezpiena izstrādājumiem, saldo krējumu.
Ja tiek lietots vanilīns, tās jādozē ļoti uzmanīgi pa „naža galam”, jo pieliekot pārāk daudz, gatavais ēdiens iegūst nepatīkamu rūgtenu garšu.