Ar visām slimošanām 3 nedēļu garumā nemaz nesanāca kā nākas pastaigāties, jo kurš gan slims ārā ies un citus sūtīs? Turklāt viss bija ta aizputināts, ka ar ratiem cauri tikt vispār neiespējami. Šodien beidzot izgāju, apgāju nelielu riņķīti uz kādām 2h un sajutu, ka kājas pa šo laiku jau palaidušās slinkumā. Pēc visas mājas dzīvošanas šī sanāca kā īsta atslodze – neesmu neko šodien pagatavojusi 🙂
Toties noformēju Rimi klienta karti (lai gan iepērkos tur labi ja 2x mēnesī), pastā izņēmu sūtījumu, par kuru jau biju saņēmusi otro izņemšanas pavēsti. Katru reizi ir tik patīkami kaut ko saņemot. Satraukti turpat pie pasta saiņoju ārā – vai būs tāds kā esmu iedomājusies vai nē. Bet šoreiz bija vēl labāk – es nezināju, kas tas būs. Biju uzvarējusi vienā Twitter calis.lv ātrajā konkursā, un tā bija mana dāvana. Biju gaidījusi prezentreklāmas štruntiņus – uzlīmes, atstarotājus, pildspalvas, bet nekā. Labi, uzlīmes un atstarotāji bija, bet klāt vēl nelielas reklāmas izvietošanas iespēja Cāļa pirmajā lapā, Jumavas gadagrāmata Sievietei un foršs Palmer’s šokolādes-piparmētru lūpu sviests. Sīkums, bet tik patīkami – it īpaši pēc pusotras stundas vējainas pastaigas tas bija kā balzams manām lūpām.
Tā kā šodien paņēmu brīvdienu virtuvē, nolēmu vismaz vakarā atkal pieķerties pie iesāktās zeķes. Vajadzētu noadīt abas, jo pēkšņi sagribēju uztamborēt smuku zaļu šalli pavasarim, bet sirdsapziņa neļauj pamest iesākto adīkli, lai ķertos pie nākamā. Būs līdzīgas šīm, tikai nedaudz mazākas un šoreiz paliks manās mājās.
Tiešām jauka diena.