Ir palikušas tikai nepilnas 4 dienas, kuru laikā jābūt visam gatavam uz zsv, lai tajā Īstajā dienā varētu laiski pušķot eglīti, uzcept piparkūkas, varbūt vēl kādu pēdējo krikumu iesaiņot – svētku redzamo pusi izbaudīt. Svētku neredzamā puse būs grūta. Šogad nu ir sanācis tā, ka tikai no šī momenta varu sākt realizēt visu ieplānoto. Tas nozīmē – vēlu gulētiešanu, nepārtrauktu trauku mazgāšanu, pēc šokolādes, ruma un riekstiem smaržojošu māju… Pēc visiem aprēķiniem sanāk, ka gandrīz visu man nāksies izdarīt vienā dienā – ceturtdien, jo iepriekšējās 2 dienas maratonskrējiens visa iegādei. Vēl jāatceras pabarot mājiniekus, pačubināt suni, samīļot bērnu. Bet tas 3 brīvdienas, kas būs skaistas, smaržīgas un bezrūpīgas, būs to vērtas 🙂
es pat nezinu, kad es to visu darīšu, man laikam gan iepirkšanās, gan ēstgatavošana, egles pušķošana un mājaskārtošana notiks pēdējā dienā, jo līdz ceturdtdienai spēšu tikai tulkot un atkal tulkot.. 🙁 Un tā vienmēr pirms Ziemassvētkiem nodzinusies kā suns..
Pēc pieredzes saku, ka mēģināšana visu “ātrāk, ātrāk, ātrāk” izdarīt nepalīdz – rodas haoss, sajukums un viss tiek izdarīts daudz lēnāk nekā lēnā garā čubinot būtu paveikts 😉
Nevar tikai strādāt un strādāt – galva būs dulla, acis ies šķērsām un pat Kni auskari nepalīdzēs – būs sarkanas. Paņem pauzi, izej ārā un pastaigājoties aizej līdz veikalam pēc pirkumiem. Būsi atslodzējusies un pie viena ko vajadzīgu izdarījusi.
Es vakar līdz pusdiviem naktī rakstīju apsveikuma atklātnītes darba kolēģiem, jo katram izdomāju piemeklēt pa jaukam teikumiņam, bet bija jāmeklē angļu valodā, tad nu sanāca aizkavēties. labi kā atcerējos šodien tieši bijām norunājuši apmainīties ar Ziemassvētku atklātnītēm. 🙂
Un, mūs pārsteidza viens no menedžeriem, uzdāvināja mums pa cepumu kastītei, un pat iesaiņoja to! 🙂
Lai gan šogad bez Ziemassvētkiem… 🙁 Bet, ceru, kā nākamgad… 🙂