tīrītāju nevērība?

Vakar biju devusies dāvanu un izejvielu medībās uz vietām, kur sabiedriskais transports tieši klāt nepieved. Ja ar kājām vēl varetu iziet, tad ar ratiem gandrīz mission impossible. Šodien pamodos ar sāpošu muguru un sliktu dūšu – nav joka lieta izstumt cauri sniega čupām aptuveni 25kg kravu bez iepirkumiem, ar iepirkumiem – visi 30kg.

Man vienmēr ir bijis uzskats, ka, ja esi uzņemies darīt darbu par konkrētu, iepriekš zināmu samaksu, tad dari to pēc labākās sirdsapziņas. Acīmredzot sētnieki un ielu tīrītāji dzīvo bez sirdsapziņas vispār vai vismaz loģika viņiem ir iesprūdusi kaut kur dziļi dziļi tādā vietā, kur pat saule neiespīd. Un slinkums ir otrais vārds. Ja arī ietve ir notīrīta pa smuko, tad tajā vietā, kur tā beidzas, ielas malā ir atstāts valnis – tie daži centimetri vairs nav sētnieku kompetence. Ar mazo traktoriņu izšķūrēta ietve, bet daži metri ap stūri, kas ir tā paša apsamniekotāja pārziņā aizmirsuši. Visnejēdzīgākā vieta pie Mūkusalas apļa. Lai nonāktu Riga Plaza, ar 19.trolejbusu jāpabrauc nedaudz uz priekšu un tad jāpanāk atpakaļ. Ietve līdz krustojumam iztīrīta, bet gabaliņš  ap stūri līdz gājēju pārejai netīrīts – lai tur nokļūtu, jāiet pa braucamo daļu. Pie lielveikala līdzīgi – gar visu tā ārsienu ir ietve, kuru vienā vietā nosprostojusi no autostāvvietas šķūrētā sniega čupa, lai tai tiktu garām, atkal jāiet pa braucamo daļu. Renault salons turpat uz Ulmaņa gatves savu ietvi vispār nebija iztīrījis – ej kaut vai pa gatvi, kur visi brauc ar atļauto ātrumu + 20km/h, vai pieguļošo ministāvvietu, kas arī nav tīrīta, tikai izbraukāta.

Par privātajiem pat nebrīnos, bet iestādes un traktoriņi-tīrītāji? Cik tur tā darba  piepucēt līdz galam, lai cilvēki var nomāli pārvietoties? Pat Torņakalna baznīca ielas stūri, kas attiecas uz viņu valdījumā esošo baznīcas kancelejas ēku kompleksu, nav spējusi notīrīt – cik ir iemīta taciņa 2 pēdu platumā, tik ir. Stāvēju iestigusi sniegā un bezspēcībā raudāju….